No 15. aprīļa līdz 31. maijam Jaņa Rozentāla Mākslas skolas B korpusa 2. stāvā apskatāma profesionālās ievirzes izglītības programmas vecākās klases audzēkņa Kārļa Gustava Golubova izstāde “Atmiņu kaleidoskops”.

Par šo izstādi un Kārli izsakās audzinātāja, kompozīcijas un gleznošanas skolotāja Laura Šlēgele Raistere: “”Atmiņu kaleidoskops” ir Kārļa otrā izstāde, kurā viņš turpina ceļojumu piezīmju tematiku. Šoreiz tās ir nelielas dabas studijas, kas tapušas Rumānijā, lielākoties Transilvānijā, un apceļojot dažādas vietas mūsu pašu Latvijā. Tai skaitā ir arī maza bildīte pasteļtehnikā ar lidmašīnas spārnu, kā tā brīža savienojuma punktu abām šīm pasaulēm. Liekot šos darbus kopā, patiešām radās sajūta par kaleidoskopu, kad no daudz dažādu krāsu un formu fragmentiņiem kopā izveidojas viena skaista kompozīcija.

Kārlis pārliecinoši iet savu mākslas attīstības ceļu uz priekšu. Viņam ir skaidrs redzējums, ko un kā viņš grib parādīt savos darbos. Viņš ir viens no tiem audzēkņiem, kura darbos ļoti reti iejaucos ar padomu, jo es jau paļaujos- Viņš zina!

Mums ne vienmēr sakrīt domas par kādiem tehniskiem paņēmieniem, bet viņam pašam ir savs unikāls domu gājiens, ko viņš māk pamatot tā, ka man bieži vien nav pat ko iebilst. Un tad nu strādājot pie skolas darbiem, mums jau ir izveidojies savstarpējais humors, kad saku: “Es tavā vietā darītu tā un tā, bet nu paskatīsimies, paskatīsimies, kā tu pats šito visu tagad atrisināsi!”  Un es jau zinu- viņš visdrīzāk atrisinās man negaidīti labi.

Kārlis ļoti labi jūt, kad viņam nav kaut kas sanācis. Viņš redz savas kļūdas. Un man patīk viņa miers, kad viņš nekrīt panikā, bet mērķtiecīgi tās risina.  Bet savukārt, kad viņam IR SANĀCIS…tad viņā ir ļoti patiess prieks, un viņš to neslēpj.  Un tas nekad nav tā uzpūtīgi, vai ar pārākuma sajūtu, bet ar ļoti lielu mīlestību pret saviem darbiem.

Ir milzīgs prieks, kad redzi, ka skolēns mīl, to ko viņš dara, un ka viņš jūt, ka viņam sanāk. Un viņam nav vienalga. Viņam ir svarīgi darbos pateikt, to ko viņš vēlas, un izdarīt to kvalitatīvi.

Manuprāt, nav nekā svarīgāka mākslinieka profesijā. Mīlēt un degt par to ko dari. Mazliet talanta. Un tam- NEBŪT VIENALGA. Tie ir pamati. Pārējo var iemācīties.”