Kurā gadā tu sāki mācīties Rožos (no kuras klases)?

Manuprāt, tas bija 2007. gads, visiem par pārsteigumu iestājos tikai 2. kursā.

Kāpēc aizgāji mācīties uz Rožiem?

Tajā laikā mana sirdslieta un aizraušanās bija fotografēšana. Nolēmu mācīties Rožos, jo tā tolaik bija viena no ļoti retajām skolām, kurā bija iespējams profesionāli apgūt fotogrāfiju.

Kas tev patika Rožos, kāpēc?

Visvairāk no visa man patika un aizvien patīk iegūtie draugi. Šī skola mani saveda kopā ar cilvēkiem, kas aizvien ir visforšākie, vislabākie, visjautrākie un aizrautīgākie manā dzīvē.

Kāds bija tavs mīļākais priekšmets skolā, kāpēc? Kurš tev to mācīja un kāds bija šis skolotājs?

Grūti izvēlēties, jo, iestājoties Rožos, mana izpratne par mākslu ārkārtīgi paplašinājās, un man patiešām patika vairāki no priekšmetiem. Visspilgtāk prātā gan ir palikusi gleznošana pie Vegeres. Runājāmies par seriāliem, klausījāmies radio Skonto, būvējām torņus no taburetēm, neaizmirsām kolēģus no citām gleznotavām un bijām tiešām priecīgi. Vienmēr atcerēšos viņas teicienu: “Gleznojiet pavasari, kamēr ir, ko gleznot, jo drīz viss paliks debīli zaļš.”

Vai skolā biji paklausīga?

Skolā es biju drīzāk paklausīga. Katrā gadījumā daudz paklausīgāka nekā ārpus skolas. Man ir talants iekļauties un pielāgoties, kas vienmēr palīdzējis būt ieredzētai dažādās kompānijās. Manas blēņas, lai paliek mans noslēpums.

Kā tev veicās ar darbu sagatavošanu skatei? Biji pēdējā brīža darītāja?

Bez nakts darbiem neiztikt! Nebija tā, ka viss top pēdējā brīdī, bet nebija arī tā, ka pirms skates saldi gulēju.

Padalies, lūdzu, ar savu pozitīvo, smieklīgo vai amizanto Rožu laika atmiņu!

Ziņģīša skices. Kursa čaļi saorganizēja, ka skiču skates laikā bija arī čupa ar direktora skicēm. Visi skolēni viņiem atdeva savus “amizantākos” veikumus, kas zem Jāņa Ziņģīša vārda tika izstādīti kopā ar pārējo kursabiedru darbiem.

Kādas bija tavas skolas laika aizraušanās?

Draugi! Mums nebija garlaicīgi ne mirkli, kopā spējām sajūsmināties gan par dzīvi, gan mākslas iespējām.

Padalies ar savu Rožu baisāko atmiņu! Kas tevi baidīja?

Bija viens tāds gads un viena tāda diena, kad, sava entuziasma vadīta, pievienojos “ekskursijai” vētrā kopā ar saviem skolasbiedriem. Tā beidzās negaidīti dramatiski – gandrīz noslīkām. Tam nav tiešas saistības ar skolu, bet nākamajā dienā pēc šī negadījuma kaut kādā veidā tomēr visi ieradāmies skolā, nedaudz nokavējām. Par kavēšanu bija jāraksta paskaidrojums, tad nu mums arī bija, ko uzrakstīt.

Kurā gadā absolvēji Rožus?

2010. gadā.

Vai vidusskolas laikā domāji/gribēji kļūt par skolotāju? Kā nākas, ka tagad strādā Rožos? 

Nemaz par to nedomāju. Šobrīd tas ir kļuvis par vēl vienu veidu, kā paralēli manai radošajai darbībai varu turpināt būt ciešā sakabē ar mākslu un mākslas procesiem.

Foto no Līgas Spundes arhīva skatāmi šeit:

https://bit.ly/3hQti3Q