<
Lasīt tālāk
  • #atminas
  • #atminuklade
  • #JRMS
  • #jrms75
  • #rozi

Rožu atmiņu klade

Skolotāja – Zīle Ziemele

Kurā gadā tu sāki mācīties Rožos (no kuras klases)?

Rožos es sāku mācīties no 5 klases, bet precīzu gadu nepateikšu.

Kāpēc aizgāji mācīties uz Rožiem?

Mani oma veda uz dažādiem pulciņiem, es gāju uz dejošanu un arī mūzikas skolu, kur mācījos spēlēt klavieres, bet tas viss kaut kā nebija labi. Tā nebija mana joma. Dejošanā bija pārāk īsi svārciņi un skaņdarbi bija pārāk sarežģīti, un tad oma mani aizveda uz zīmēšanas pulciņu Vecrīgā, ļoti labu kristīgās mākslas studiju, kur es gāju vairākus gadus, jau no 2. klases. Ļoti vērtīgs laiks, bet tad tas viss beidzās un es sapratu, ka vajag turpināt arī profesionālāk. Jau no 5 gadu vecuma visu laiku esmu zīmējusi un tā ir joma, kurā es jūtos droši, brīvi un bez piepūles.

Kas tev patika Rožos, kāpēc?

Man vairāk ir atmiņas par Mazo skolu. Es beidzot nokļuvu vidē, kurā es jūtos labi kā zivs ūdenī, droši, jo parastā skola bija liela un klasē bija daudz basketbolistu, es tiešām nejutos kā savā vidē. Mani uzskatīja par gudrīti, dīvaino mākslinieci un tad es nokļuvu mākslas skolā, Rozīšos un tur apkārt bija tādi cilvēki kā es: dīvaini, gudri, sakarīgi, jocīgi. Tas, kas man ļoti patika, bija tas, ka valdīja draudzība visu kursu starpā, ne tikai viena kursa ietvaros.

Kāds bija tavs mīļākais priekšmets skolā, kāpēc? Kurš tev to mācīja un kāds bija šis skolotājs?

Man ļoti patika skicēšana, kaut tas nav obligātais priekšmets un tāds nekad nav bijis, bet ļoti būtisks.6. klasē Ilgnese Mazajā skolā izveidoja skicēšanas fakultatīvu. Mums bija skicēšana un arī tur jau satikās bērni no dažādām klasēm, un es sadraudzējos ar cilvēkiem, ko pazīstu joprojām, viņi ir mani senākie cīņu biedri. Mūs tas viss aizrāva, ka mēs tajā mazajā vecumā (12-13 gadi) gājām uz Latvijas Mākslas akadēmiju, skicēt kailos modeļus. Mēs zinājām, ka tas tur notiek un saņēmušies aizgājām, ļoti sasarkuši pieklauvējām,bet sieviete ar damatisku acu skatienu mūs ielaida. Arī Lielajā skolā jau mācoties, bija skicēšanas dienas, kad visu kursu bērni bija zālē, skanēja mūzika, un viss tas bija tā kā tāds liels tusiņš katru nedēļu. (Vēlāk akadēmijā tas vairs nebija tā, nebija tās sajūtas, un man vairs nepatika skicēšana.)

Skicēšanu organizēja Ilgnese, viņa daudz laika vetīja mums ārpus stundām, viņa ļoti daudz organizēja visādus izbraukumus, mēs arī iesaistījāmies daudzos dažādos pasākumos, kultūras iestāžu svētkos. Mums bija jāskicē cilvēki, zirgi. Viņa sestdienās organizēja grafiku, kas arī man bija mīļš priekšmets. Grūti iedomāties, ka tagad kāds skolotājs savu sestdienas rītu atdotu bērniem un mācītu grafiku. Es Ilgnesi par to ļoti novērtēju. Viņa darīja vairāk, nekā no viņas tika prasīts. Viņa vienmēr domāja, lai mums būtu interesanti.

Vai skolā biji paklausīga? 

Es bija augstprātīgs bērns, es biju ļoti augstās domās par sevi, biju pašpārliecināts cilvēks. Iekšēji gan man vajadzēja vēl daudz augt. Vēlāk  bija “aplauziens”, protams. Tā kā man sanāca visi profesionālie priekšmeti, es jutos tā kā tāds pirmais zirgs arēnā.

Kā tev veicās ar darbu sagatavošanu skatei? Biji pēdējā brīža darītāja?

Nekādā gadījumā, man viss bija perfekti jau iepriekšējā dienā salikts, es tikai gāju un skatījos, kā man atkal ir salikti 9 un 10.

Padalies, lūdzu, ar savu pozitīvo, smieklīgo vai amizantāko Rožu laika atmiņu!

Viena tāda īpašā atmiņa man ir, tā ļoti raksturo mūsu skolu un domāju, ka tas ir iespējams arī šobrīd. Vienreiz pēc kādas ballītes ar draudzenēm gājām uz māju pusi, bija plkst. 4.00 no rīta, ārā auksts, un mēs izdomājām, ka varētu aiziet uz skolu iedzert tēju. Tā arī izdarījām. Piezvanījām pie durvīm, dežurante Iveta mūs ielaida, mēs mierīgi pasēdējām un  izdzērām tēju. Dežurantei vispār nebija nekādu jautājumu, ko mēs te nakts vidū darām, kāpēc esam skolā un dzeram tēju.

Kādas bija tavas skolas laika aizraušanās?

Man bija divas aizraušanās.  1. kursā es atceros, ka mums bija ļoti iecienīts pasākums – izstāžu atklāšanu apmeklēšana. Pēc tam tas vairs nebija tik aktuāli, bet 1. kursā ļoti regulāri mēs (liela kompānija) gājām un apmeklējām vietas, kur notika izstāžu atklāšana. Reizēm pat 4-5 izstādes vienā vakarā. Mēs iepazinām mākslas pasauli, iepazinām pārējos staigātājus. Otrs, kas mani ļoti aizrāva, bija veidošana. Šobrīd man tas nav tik saistoši, bet tajā laikā es domāju, ka diplomdarbu izstrādāšu veidošanā. Lejā, veidotavas telpās bija ļoti laba atmosfēra. Tur ir tas mazais “kābūzītis”, kur mēs ar savu kompāniju gājām dzert tēju, ietusēt un taisīt dažādus veidošanas darbus. Skolotājs Kristaps Strauts. Viņš organizēja metāla liešanu, slīpējām daudz ko, tas ļoti palicis atmiņā.

Padalies ar savu Rožu baisāko atmiņu, kas tevi baidīja?

Šis ir jocīgs jautājums. Nav tādu baiļu. Varbūt bija bail kļūt par skolotāju?  Iespējams, to es tagad tikai izdomāju.

Kurā gadā absolvēji Rožus?

Beidzu skolu 2013. gadā.

Vai vidusskolas laikā domāji/gribēji kļūt par skolotāju? Kā nākas, ka tagad strādā Rožos? 

Tagad man atmiņā nav, ka tā es kādreiz būtu gribējusi. Strādāju jau 4 gadus. (Šis ir 4. gads.) Es pabeidzu Latvijas Mākslas akadēmiju, gleznotājus, un nevēlējos turpināt studijas. Bija nepieciešama pauze. Šajā laikā  pirmoreiz dzīvē gāju svētceļojumā uz Aglonu un vienkārši paļāvībā uz Dievu ar domu, kā būs, tā būs, arī sasniedzu mērķi. Uzreiz pēc atgriešanās no Aglonas aizgāju uz bezdarbnieku kursiem “Kā saprast dzīves mērķus?” un kursu pauzē saņēmu zvanu no skolas, kur Ilgnese jautāja vai man interesētu strādāt skolā.

Vai savu izvēli strādāt Jaņa Rozentāla Mākslas skolā nenožēlo?

Nē, nenožēloju, tomēr ik pa brīdim uznāk bažas par to, ka es tik ilgu laiku no savas dzīves esmu pavadījusi šajā skolā, šajās telpās, tikai ar šiem cilvēkiem. Tas ir šaurs loks, kurā es jūtos droši, bet reizēm tomēr ir ļoti interesanti uzzināt no otras puses, ko tas nozīmē – mācību process. Kādas ir attiecības, kad tu esi nevis skolēns, bet skolotājs, tā ir pavisam cita loma. Es ļoti jūtu, ka tas mani iekšēji ir ļoti audzinājis. Veselīgi ir būt par skolotāju.

Foto no Zīles Ziemeles arhīva skatāmi te:

shorturl.at/iIW13

UZRAKSTI SKOLAI,
MĒS AR PRIEKU PALĪDZĒSIM

SKOLU KONTAKTI

PIKC Nacionālā Mākslu vidusskola
Kalnciema iela 12, Rīga, LV – 1048
info@nmv.lv | 67612332

PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola
Hāmaņa iela 2A, Rīga, LV – 1007
jrms@nmv.lv | 67601783

PIKC NMV Rīgas Doma kora skola
Meža iela 15, Rīga, LV – 1048
rdks@nmv.lv | 67804770

PIKC NMV Emīla Dārziņa mūzikas skola
Kalnciema iela 12, Rīga, LV – 1048
edms@nmv.lv | 67612332

PIKC NMV Rīgas Horeogrāfijas skola
Kalnciema iela 12, Rīga, LV – 1048
rhs@nmv.lv | 67615339

Direktors Jānis Ziņģītis
janis.zingitis@nmv.lv | 67612332
Lietvede Anete Jansone
anete.jansone@nmv.lv | 67612332
Grāmatvede Ieva Druviniece
ieva.druviniece@nmv.lv | 67617991

Dienesta viesnīca
dienestaviesnica@nmv.lv

SKOLU REKVIZĪTI

Profesionālās izglītības kompetences centrs
“Nacionālā Mākslu vidusskola”
Reģ. Nr.: 90010937516
Banka: VALSTS KASE
Kods: TRELLV22
Konts: LV44TREL222068900300B

Ziedojumu konts
PIKC Nacionālā Mākslu vidusskola
90010937516
Kalnciema iela 12, Rīga, LV-1048
Tālr.67612332
BANKA: VALSTS KASE
KODS: TRELLV22
KONTS: LV07TREL722068900400B

© SKOLA 2021